Kristine's Fashion Diary: Sauļošanās!

Līdz Viktorijas laikmeta beigām neviena sevi cienoša dāma nespētu paciest iedegumu: brūngana sejas krāsa un nosauļotas rokas liecināja par piederību strādnieku šķirai, norādot, ka cilvēks strādājis fizisku darbu uz lauka. Augstāko aprindu sievietes rūpīgi sargāja savu bālumu un slēpās no saules zem platmalēm un saulessargiem.
20. gadsimta 20'tajos gados pasauli pārņēma sauļošanās trakums, pludmalēs un ārpus tām modē nāca tērpi, kas atsedza ķermeni saulei un ļāva demonstrēt zeltaino iedegumu. Arī ārsti un zinātnieki sāka ieteikt saules terapiju, jo tās iedarbībā rodoties veselīgais D vitamīns. Kad 20'tajos modes māksliniece Koko Šanele parādījas sabiedrībā tumši iedegusi, viņas sekotājas to ievēroja un drīz vien 1923. gada decembrī iedegums jau apliecināja piederību sabiedrībai, kas var atļauties ziemā aizceļot uz siltajām zemēm.
Modes mākslinieki nekavējoties atsaucās šai apmātībai. Žans Patū, Sonja Delonē un Elza Skjaparellī radīja uzkrītošus, spilgtus peldkostīmus, kas izcēla iedegumu. 30'tajos pieprasītie pelkostīmu ar lencīti ap kaklu ļāva vienmērīgi nosauļot vienmērīgi plecus un muguru un pēc tam demonstrēt iedegumu, valkājot baltu, krītošu vakarkleitu ar pazeminātu muguras daļu. Nākamajā desmitgadē parādījās neformāls, atklāts pludmales apģērbs - īsas blūzes ar atkailinātu jostasvietu, šorti un siksniņkurpes.
1946. gadā bikini ļāva sievietēm vēl vairāk demonstrēt kailas miesas, bet 60'tajos Bridžita Bardo atļāvās neiedomājamo, sauļojoties bez krūštura Sentropēzas pludmalē Francijas dienvidos.
Mūsdienās sauļoties kailai vai ar atsegtu ķermeņa augšdaļu nav nekas neparasts. Taču sauļošanos vairs neuzskata par veselīgu procedūru, tās pārmērība rada pāragru novecošanos un pat ādas vēzi. Protams, neviens neplāno atgriezties pie saulessargiem un diendusas aptumšotās telpās, bet, atrodoties saulē, lietot atbilstošus aizsargkrēmus un nepārforsēt ir katras sevi mīlošas sievietes pamatuzdevums.

Dāmas pludmalē